Jūrtaka

Visdaudzveidīgākais Jūrtakas posms Igaunijā, kurā jaušama ziemeļu daba. Te ir redzami laukakmeņi, smilšaini liedagi, zāļainas piejūras pļavas un iežu gabali, kas ir sena meteorīta sprādziena rezultāts. Te atrodas Pakri klintis – iespaidīgākā Baltijas valstu piekrastes siena 24 m augstumā. Maršruts iet jūras krasta tuvumā, vietām
pa mežu un lauku ceļiem. Ainavā redzamas muižas, baznīcas, bākas un Pakri vēja parks. Apskatāms skaistais Keila–Joa ūdenskritums un noslēpumainās Pakri salas. Tallinas apkaimē ir saglabājušās daudzas militārā mantojuma vietas – krasta līnijas nocietinājumi un krasta aizsardzības baterijas. Paldiski padomju laikā bija slēgtā pilsēta un sevišķi slepens militārais objekts, kurā atradās īpaši izveidots kodolzemūdeņu reaktors – militāro speciālistu apmācības vieta. Jūrtaka beidzas Tallinas centrā, kuras viduslaiku vecpilsēta ir UNESCO vēsturiskā mantojuma objekts.

53. diena. Nõva – Vihterpalu. 23 km. Gar Somu jūras līci

54. diena. Vihterpalu – Padise. 25 km. Septiņus gadsimtus veca baznīca un klosteris

55. diena. Padise – Paldiski. 18 km. Paldiski – kādreiz slēgtā un slepenā pilsēta

56. diena. Paldiski – Kersalu. 16 km. Klintis, bāka un militārais mantojums

57. diena. Kersalu – Laulasmaa. 12 km. Pludmales, peldvietas un kūrorts

58. diena. Laulasmaa – Vääna-Jõesuu. 19 km. Skaistākais Igaunijas ūdenskritums

59. diena. Vääna – Jõesuu – Tabasalu. 20 km. Nostāstiem apvītā Suurupi pussala

60. diena. Tabasalu – Tallinna sadam. 25 km. Tallina – UNESCO pasaules mantojuma vieta

Īsu brīdi Jūrtaka seko bijušai platsliežu dzelzceļa līnijai, citviet turpinās pa lauku ceļiem, bet apdzīvotās vietās un Hāpsalā – pa gājēju ietvēm un krasta promenādēm, kur izvietotas atpūtas vietas un jauki krodziņi. Hāpsalā ir plašs SPA viesnīcu piedāvājums, kas nereti izvietojušās vēsturiskā kūrorta ēkās. Hāpsalas vecpilsētā apskatāma bīskapa pils, kurā katru gadu augustā notiek populārais Baltās dāmas festivāls. Tālāk Jūrtaka ved cauri Noarotsi pussalai, kas kādreiz bijusi jūras dibens, taču, ceļoties zemes garozai pēc pēdējā apledojuma, kļuvusi par sauszemi. Šeit apskatāmi mazi senzviedru ciematiņi ar atšķirīgu kultūrvidi un ainavu, kā arī sekli ezeri, kas kādreiz atdalījušies no jūras.

47.diena. Tuuru – Rohuküla. 19,5 km. Otrie vārti uz Monzunda arhipelāga salām

48. diena. Rohuküla – Haapsalu – Uuemõisa. 22 km. Populārais Igaunijas kūrorts – Hāpsalu

49. diena. Uuemõisa – Elbiku. 36 km. Apkārt Hāpsalu līcim

50. diena. Österby – Riguldi. 23 km. Noarootsi – Zviedriskā pussala

51. diena. Riguldi – Dirhami. 13 km. Vieta ar meteorīta krišanas pēdām

52. diena. Dirhami – Nõva. 16 km. Skarbā ziemeļu daba

Jūrtaka ved cauri Matsalu nacionālajam parkam – lielākajam Ziemeļeiropas mitrājam. Tas ietver seklo Matsalu līci, Kasari upes lejteci, krasta niedrājus, pārplūstošās Kasari palieņu pļavas, piekrastes ganības, meža pļavas un aptuveni 50 jūras salas. Matsalu nacionālajā parkā ir dabas takas un 7 putnu vērošanas torņi. Teritoriju šķērso Baltās – Baltijas jūras putnu migrācijas ceļš. Te var ieraudzīt briežus, alņus, lapsas u.c. dzīvniekus. Jūrtaka iet pa grantētiem lauku ceļiem un cauri Lihulas pilsētiņai. Ar prāmjiem no Virtsu vai Rohukilas ostām var nokļūt Rietumigaunijas arhipelāga salās – Sāmsalā (Saaremaa), Vormsi un Hījumā (Hiiumaa).

42. diena. Virtsu – Kuke. 14 km. Cauri orhideju un kadiķu laukiem

43. diena. Kuke – Meelva. 19 km. Gar Baltijas ledus ezera salām

44. diena. Meelva – Penijõe. 22 km. Pa Livonijas Indriķa hronikas pēdām

45. diena Penijõe – Laiküla. 22 km. Apkārt Ziemeļeiropas lielākajam mitrājam

46. diena. Haeska – Puise. 23 km. Putnu un dabas vērošana Matsalu nacionālajā parkā

Igaunijas piekrastē daudzviet plešas niedrāji, palieņu pļavas ar ganībām un mitrāji, tādēļ maršruts bieži ved pa meža un lauku ceļiem. Vasaras otrajā pusē piekrastes meži ir bagāti ar sēnēm un ogām. Pērnavas līča piekrastē cits aiz cita ir izvietojušies nelieli zvejnieku ciematiņi. Pērnavas tuvumā, kur līcī ietek Pērnavas upe, jūra ir sekla un ar smilšainu liedagu krastā. Pērnava ir iecienīta kūrortpilsēta ar daudzām kafejnīcām, dzīvo mūziku, SPA, viesnīcām un skaistu vecpilsētu. Aiz Pērnavas atrodas Valgeranna – populāra atpūtas un peldvieta ar skaistiem piekrastes mežiem un kāpām. Tālāk seko piekrastes palieņu pļavas, tādēļ Jūrtaka ved pa mazajiem lauku ceļiem. No Munalaidas ostas ar kuģīti var nokļūt Kihnu salā, kuras kultūras mantojumam ir piešķirts UNESCO statuss. Vietējie iedzīvotāji te valkā tautas tērpus, un salas sieviešu iecienīts pārvietošanās līdzeklis ir motocikls ar blakusvāģi.

31. diena. Ikla – Kabli. 16 km. Pa vēsturiskā kūrorta takām!

32. diena. Kabli – Häädemeeste. 11 km. Putni, kāpas un meži!

33. diena. Häädemeeste – Uulu. 26 km. Cauri mežiem un purviem!

34. diena. Uulu – Pärnu. 21 km. Gar mitrājiem uz Pērnavu!

35. diena. Pärnu – Liu. 22 km. Skaistākie Pērnavas līča skati un kūpinātas zivis!

36. diena. Liu – Munalaid. 21 km. Līči, salas un putni!

37. diena. Munalaid – Tõstamaa. 16 km. Ganības, meži un piejūras pļavas

38. diena. Tõstamaa – Matsi. 25 km. Igaunijas lauku idille

39. diena. Matsi – Varbla. 15 km. Pludmale un meži!

40. diena. Varbla – Pivarootsi. 21 km. Piekrastes muižas

41. diena. Pivarootsi – Virtsu. 16 km. Vārti uz Igaunijas salām

Ainavu un skatu ziņā – visdaudzveidīgākais Jūrtakas posms Latvijā, kurā ir gan smilšains, gan akmeņains liedags, piekrastes pļavas, niedrāji, kāpas, smilšakmens atsegumi, meži, zemesragi un nelieli līcīši, zvejnieku ciemati, krodziņi, mazo upju grīvas. Jūrtaka vijas cauri Carnikavai, Saulkrastiem, Zvejniekciemam, Salacgrīvai un Ainažiem.
Tā šķērso mazās upītes, kas vasarā parasti ir pārbrienamas. Šajā Jūrtakas posmā atrodas Gaujas un Salacas upju grīvas, kurām var apiet apkārt pa tiltiem. Carnikava un Salacgrīva ir slavenas ar nēģiem, kas tiek gatavoti pēc īpašām vietējo zvejnieku receptēm. Duntē apskatāms slavenā melu stāstnieka barona Minhauzena muzejs. Randu pļavas ir nozīmīga putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Īsi pirms Igaunijas, lai apietu zāļaino un ar niedrēm apaugušo krastu, maršruts ved pa meža takām.

25. diena. Vecāķi – Carnikava. 14 km. Starp divu upju – Daugavas un Gaujas grīvām

26. diena. Carnikava – Saulkrasti. 20 km. Saulrieta taka ar romantiskākajiem saulrietu skatiem

27. diena. Saulkrasti – Lauči. 13 km. „Vārti” uz Vidzemes akmeņaino jūrmalu

28. diena. Lauči – Tūja. 15 km. Aizgājušais burinieku laikmets

29. diena. Tūja – Svētciems. 24 km. Vidzemes akmeņainā jūrmala

30. diena. Svētciems – Ainaži. 26 km. Nēģu karaliste

Jūrtakas posms iet cauri kūrortpilsētai Jūrmalai un Latvijas galvaspilsētai Rīgai. Jūrmalā gar krastu stiepjas smilšains liedags, taču gājēji var doties arī cauri Jūrmalas centram, apskatot Jomas ielu. Šī ir vasaras atpūtnieku iecienīta pilsēta ar daudzām SPA viesnīcām, kafejnīcām, dzīvo mūziku vasaras vakaros. Pilsētai raksturīga savdabīga koka arhitektūra vēsturiskajā vasarnīcu rajonā, un arī mūsdienās būvēti savrupnami un villas. Piekrastes kāpu mežus caurvij blīvs taku tīkls, kas piemērots iešanai un nūjošanai. Jūrmalu no Pierīgas mežiem atdala Lielupe. No Priedaines līdz Rīgai var nokļūt, ejot pa Kleistu meža ceļiem un takām un priekšpilsētas ielām līdz Daugavai, kuru šķērsojot, nonākam pašā Rīgas sirdī – Rātslaukumā. Cauri Rīgai var iziet kājām, iepazīstot dažādus pilsētas rajonus, vai izmantot sabiedrisko transportu – vilcienu vai autobusu.

21. diena. Ragaciems – Dubulti. 22 km. Vēsturiskais Jūrmalas kūrorts

22. diena. Dubulti – Lielupe – Bulduri. 15 km. Populārākās Latvijas pludmales

23. diena. Bulduri – Riia kesklinn. 23 km. Cauri mežiem uz Rīgu!

24. diena. Riia kesklinn – Vecāķi. 24 km. Vecrīga – UNESCO pasaules mantojuma vieta

Par Mazjūru kurzemnieki sauc Rīgas jūras līča rietumu piekrasti. Mazjūras posms sākas Kolkasragā, Slīteres nacionālajā parkā, kuru šķērso Baltās – Baltijas jūras
putnu migrācijas ceļš. Jūrtaka ved gar Rīgas jūras līča piekrasti līdz pat Jūrmalai. Maršrutā ir daudz smilšainu liedagu, vietām piejūras pļavas, īsā posmā akmeņains
un maziem līcīšiem izrobots jūras krasts pie Kaltenes, kur vasaras laikā dzīvo gulbji. Piekrastē cits aiz cita izvietojušies mūsdienu zvejnieku ciemi un mazās jahtu ostas. Šeit notiek rūpnieciskā zveja, dažviet darbojas zivju pārstrādes uzņēmumi. Piekrastes ciemu tirdziņos, veikalos un pie zvejniekiem var nopirkt svaigi kūpinātas zivis.

16. diena, Kolka – Ģipka. 24 km. Gar „slēgto krastu”

17. diena. Ģipka – Kaltene. 20 km. Kurzemes akmeņainā jūrmala

18. diena. Kaltene – Mērsrags. 24 km. Daudzveidīgais krasts

19. diena. Mērsrags – Engure. 22 km. Daudzveidīgais krasts

20. diena. Engure – Ragaciems. 25 km. Zvejniekciemi un kūpinātas zivis

Par Dižjūru Latvijā sauc Baltijas jūras Kurzemes rietumu piekrasti. No Jūrtakas sākuma – Latvijas–Lietuvas robežstaba – līdz Kolkasragam jūras krasts visbiežāk ir smilšains. Dižjūras posms ir gan vismazāk apdzīvotā piekrastes daļa Latvijā, gan tajā atrodas trešā lielākā Latvijas pilsēta – Liepāja. Starp Pāvilostu un Sārnati jūras krastā
slejas stāvkrasti. Ciemi ir klusi un maz apdzīvoti, vairums iedzīvotāju šeit pavada tikai vasaras. Slīteres nacionālajā parkā Jūrtaka pa lauku un meža ceļiem ved cauri vēsturiskiem lībiešu zvejnieku ciemiem. Mazirbē un Kolkā vietējie zvejnieki joprojām iet jūrā un pārdod pašu kūpinātas zivis. Dižjūras posms noslēdzas pie Kolkasraga, kas atdala Baltijas jūru no Rīgas jūras līča.

1.diena.  Nida – Pape. 12 km. Oļainākā Latvijas pludmale

2. diena. Pape – Bernāti. 25 km. Tālākais Latvijas rietumu punkts

3. diena. Bernāti – Liepāja – Karosta. 23 km. Pilsēta, kurā piedzimst vējšlöpo

4. diena. Karosta – Ziemupe. 22 km. Karosta – militārais mantojums pie Baltijas jūras

5. diena. Ziemupe – Pāvilosta. 21 km. Dziedošās smiltis un dzintars

6. diena. Pāvilosta – Jūrkalne. 20 km. Izcilākie Baltijas jūras stāvkrasti

7. diena. Jūrkalne – Sārnate. 14 km. Vieta, kur cilvēki laivās šķērsoja Baltijas jūru

8. diena. Sārnate – Užava. 15 km. Skaistākais Latvijas piekrastes skats

9. diena. Užava – Ventspils. 20 km. Savāc savu dzintaru kolekciju!

10. diena. Ventspils – Staldzene. 15 km. Cauri Ventspilij!

11. diena. Staldzene – Oviši. 17 km. Galamērķis – Ovišrags

12. diena. Oviši – Miķeļtornis. 18 km. Starp Ovišu bāku un Miķeļbāku

13. diena. Miķeļtornis – Sīkrags. 19 km. Galamērķis – Slīteres nacionālais parks!

14. diena. Sīkrags – Saunags. 16 km. Lībiešu krastā

15. diena. Saunags – Kolka. 13 km. Eiropas sirds – Kolkasrags!